Priecīgu Visu Svēto dienu... muahahahahaaaaaa Filma Nr. 7 - filma, kas liks jums trīcēt no bailēm palīst zem segas, zem gultas... Matiņiem sacelties stāvus un asarām sariesties acīs. bū...
Trick 'r Treat- filma, kurā savijas trīs dažādi stāsti. Filma, kura mani pat izbiedēja, kad es to skatījos un tas ir labi, jo pēdējā laikā jau taisa tādas filmas, kuras nebiedē un vispār jā. Vizuāli skaista. Piemērota skatīties tieši šovakar. Kad mirušie staigā pa zemi... muahahahaa... Baidieties un skatieties! Filma, kas liks gan lieliem vīriem gan mazām meitenītēm drebēt no bailēm un reizēm iesmietes... hahaha
Vēl viens truls apraksts no manas puses - būtu iemetis vienkārši treileri. Ha. Nu neko.
Kā jau var noprast, es tomēr nepārtraucu rakstīt šo blogu. Pagaidām. Šis ieraksts ietvers sevī 2 īsus filmu aprakstus. Iz vēstures. Iz mana vecā bloga. Tātad Filma Nr. 5 - "Letters from Iwo Jima" un filma Nr. 6 "Mystic River" .
"Runājot par filmām, kā jau teicu tās izvēlējos nejauši no "IMDb Top - 250". Beigās izrādījās, 2. filmas beigās, ka abām filmām režisors ir Klints Īstvuds (Clint Eastwood)... sagadīšanās, vai man ir spējas? 2. variants - viennozīmīgi. Kad es šorīt, kas man skaitās tagad, iegāju IMDb - izrādījas, ka Džonijam Depam 46. dzimšanas diena. Visu cieņu, bet izskatās jaunāks. Lai nu, ko gan es saprotu - es man liekas nezinu nevienu cilvēku, kam paliek , vai vispār ir 46 gadi."
Nr. 5 -
"... "Letters from Iwo Jima" man lika aiz satraukuma trīcēt. Jo tur bija kaujas ainas un tad es domāju, cik skaisti būtu mirt par tēvzemi, kaut gan karš ir briesmīgs, jo nošāva suni, kas traucēja pateikt, ka jāizkar Imperiālās Japānas karogs, rejot. Un amerikāņi uzlidojumā Iwo Jima salai nošāva zirgu Jupiteru ar lidmašīnas ložmetēju. Vēl fimā bija vieta, kur idiotiskie japāņi izdomāja, ka atkāpties, lai turpinātu cīņu būtu nereāli gļēvi un nekaunīgi, un uzspridzinājās ar granātu, piespiežot to pie sirds, bet labi, ka galvenais filmas varonis aizskrēja prom un to neizdarīja. Viņš bija 2. gudrākais filmā aiz ģenerāļa."
Treileris:
Nr. 6 -
"... "Mystic River". 3 draugi spēlē hokeju uz ielas, pazaudē bumbiņu, bet pēc tam izdomā ieskrāpēt vārdus svaigā betona ielas plāksnē, un pie viņiem piebrauc pedofīli, kas tēlo policistus un aizved vienu no viņiem un seksuāli izmanto. Tad pēc daudziem gadiem, kāds nogalina Džimija meitu. Džimijs domā, ka to izdarīja tas, kuru bērnība izvaroja un nogalina viņu. Beigās izrādās, ka viņu nogalināja 2 sīki pidari ar sava mirušā tēva pistoli. Viens no pidariem bija nogalinātās meitenes mīļotā puikas brālis, ar kuru meitene girbēja nākamajā dienā aibraukt uz lasvegasu uzsākt jaunu dzīvi un apprecēties. Šons Pens izskatās pēc itāļu gangstera hahaha. Ar saviem Romas katoļu tetovējumiem!"
Filma Nr. 4 - satreicoša komēdija/drāma, kas neatstāja mani vienaldzīgu un cilvēki ir lohi, jo tās imdb reitings ir zemāks nekā "Intervijai ar Vampīru".
91 gadus veca nejauka tante. Pāris, kam pieder mēbeļu veikals, un kuri uzpērk mēbeles no mirušo dzīvokļiem. Divas pilnīgi atšķirīgas māsas. Mēbeļu veikaliņa pāra meita, kura ir apsēsta ar džinsām. Rudens Ņujorkā. To visu saliekot kopā iegūst - komēdiju. K-O-M-Ē-D-I-J-U ar labiem jokiem nevis jēliem nodrāztiem jociņiem, bet labiem jokiem - iekļaujot arī labu melno humoru. Filma gan nav tikai komēdija, bet tai ir drāmas elementi. Un jā komēdija un drāma ir ideāli sabalansētas - tā, ka filma ir sasodīti baudāma. Jā, baudāma. Es izbaudīju. Par ko galu galā ir filma? par cilvēkiem - par mums. Cik mēs visi esam atšķirīgi, bet tomēr līdzīgi. Filma ir par cilvēka apzināto un neapzināto rīcību. Un tā tālāk... blā blā blā... Fuj es rakstu kaut kāda recenzistu, kritiķu stilā... Es nezinu nu amm tie pēdējie teikumi. bet lieta tāda, ka man nesanāk kā viņiem - man sanāk sūdīgāk, daudz sūdīgāk. Vajadzētu rakstīt kā man. Beigt kopēt kaut kādus šablonus - Dieva dēļ. pfitu!
Es nezinu. man laikam nevajadzētu spiest aprakstus ar tādu peipūli, ka tie galu galā neiznāk labāk par neko citu, ko spiež ārā ar piepūli. Ja es tagad sabojāju iespaidu par filmu - es nezinu. Ja neskatīsieties - paši vainīgi. Ja tomēr jūs man noticējāt. Un jums patīk labas filmas. Un nav žēl 90 minūšu. Tad lūdzu noskatieties. Aij es nezinu vai turpināt šito stulbo blogu. Varētu vienkārši rakstīt vienu blogu un tad palaikam, ja ienāktu prātā, kāda filma, kāds notikums, vienalga kas... es uzrakstītu rakstu. ha. Man jau ir. Nu jā nekas. Viss. Nelasiet manus murgus. Attā. Es nezinu. Viss.
Beigas.
Treileris:
Labi tas bija joks.
Es ceru, ka filmas treileris jums patiks labāk par manu murgu, ko es mēģināju nosaukt par aprakstu.
Tātad. Toms Krūzs ir vampīrs. Breds Pits ir vampīrs. Kirstena Dansta ir vampīrs. Un visbeidzot arī Antonio Banderass ir vampīrs. Kas ar šo filmu nav kārtībā? Sākšu jau ar to, ka filma mani ne brīdi tā pa īstam neaizrāva. Protams bija brīži, kas lika pasmaidīt, bet... Bet filma bija tikai tik laba, lai es nosēdētu un ar interesi noklausītos kāda vampīra stāstā. Jā, vizuāli filma bija skaista, bet sižets neaizrāva. Es īpaši nejutu nekam līdzi. Ja neskaita nabaga meiteni teātrī un beigās izjutu nelielu saikni ar intervētāju. Breda Pita atveidoto tēlu es vispār ienīdu - viņš gandrīz visu filmu čīkstēja. Toties Toma Krūza attēlotais vampīrs... hm... kā, lai pasaka - par viņu varēja pasmieties. Gaišmatains un garmatainais Toms Krūzs - ha. Tātad, kur es paliku...
Jā - Antonio Banderass - amm viņam bija pārāk maza loma un viņš to pašu notēloja ne visai spīdoši. Tā ir domāta drāma.. nu es nezinu... Drāma tā bija tikai fragmentāli - komiska drāma.
Tātad. Šī filma noteikti nav labāko vampīru, ne arī drāmu, ne arī fantāzijas filmu sarakstā.
Šī nav tāda filma par kuru žēl, ka esmu noskatījies, jo es labrāt gribētu aizmirst un skatīties no jauna. Jo es neguvu daudz pozitīvu emociju to skatoties.
Vispār man ir aizdomas, ka es atkal nemācēju kārtīgi izteikties, bet šoreiz vismaz tas nebija blāvs pārstāts, atstāsts, apraksts. Un šoreiz es rakstīju vairāk no sava skatpunkta - no sirds, no aknām un dvēseles. Es laikam tiešām jocīgi izsakos. Piedodiet man! Vai vismaz centieties piedot. Viss.
Tā kā man ir saglabājušies puslīdz svaigi iespaidi par filmu Nr. 2, kuru es skatījos vakar četros no rīta, jo es pus četros pamodos un nevarēju aizmigt. Beigās izrādījās, ka filmas atmosfēra lieliski gāja kopā ar agru, tumšu rīta stundu. Tātad filma Nr. 2 - Jacob's Ladder.
Stāsts filmā ir par Vjetnamas kara veterānu, kurš atgriezies no kara un nespēj turpināt dzīvot normālu dzīvi. Viņam ir nopietnas problēmas ar muguru no ievainojuma karā, bet tā nebūt nav viņa vienīgā trauma. Džeikobs (Filmas galvenais varonis) visur redz dēmonus. Viņu vajā pagātne - atmiņas no kara laikiem, kā arī viņa mirušais dēls un citas atmiņas no bijušās ģimenes dzīves.
Visā visumā spilgts psiholoģiskais trilleris, kas ar ļoti labi izstrādātu spriedzes kāpinājumu, neatstās vienaldzīgu nevienu skatītāju, kas iejutīsies Džeikoba ādā.
Vēl jā... Ļoti labs mindfuck gabals. Brīžiem vairs nevar atšķirt realitāti no vīzijām, atmiņām. Filma ierauj kā centrifūgā un, kad tevi izmet ārā no visas spriedzes, pavērsieniem, vīzījām utt. un ļauj uz brīdi padomāt - vairs nevar neko saprast. Vēl lieliska atmosfēra. Kaut kas uz The Machinist pusi, bet tā kā tā filma ir jaunāka varētu būt, ka šis ir iedvesmas avots Mašīnistam.
"Ekharts arī redzēja elli. Viņš teica: Vienīgā lieta, kas deg ellē ir tā daļa, no kuras tu negribi atbrīvoties, tavas atmiņas, tavas pieķeršanās. Viņi to visu sadedzina. Bet viņi tevi nesoda, viņš teica. Viņi atbrīvo tavu dvēseli. Tāpēc, ja tu baidies mirt... un tu turies pretī, tu redzēsi velnus, kas atņem tavu dzīvi. Bet, ja tu esi samierinājies, velni kļūs par eņģeļiem, kas atbrīvo tevi no zemes dzīves."
Es te mēģināju iztulkot labāko citātu no filmas. Es ceru, ka puslīdz normāli sanāca.
Labrīt! Ir 2010. gada 26. oktobris 12:00. Un es sāku rakstīt savu blogu, kurā atradīsies filmu apraksti par manis noskatītām filmām. Es centīšos aprakstus veidot pēc iespējas interesantākus un kodolīgākus, lai nevienam neapniktu lasīt - un tādi cilvēki, kas lasa vispār būtu.
Filmas darbība norisinās mūsdienās - dziļos laukos (precīzāk gan būtu teikt dziļā mežā). Tātad dziļos mežos. Galvenā filmas varone ir 17 gadīga meitene, kura dzīvo un ir uzaugusi "redneku" sabiedrībā. Tātad šī meitene dzīvo kopā ar savu mazo brālīti, māsiņu un mammu, kura ir garīgi slima un nerunā. Viņas tēvs narkotirgonis ir pazudis un tieši ap viņa meklēšanu norisinās visi pārējie filmas notikumi. Tātad pie meitenes uz mājām ierodas kaut kāds ierēdnis un saka, ka viņas tēvam ir jāaierodas uz tiesu. Ja viņas tēvs neieradīsies tiesā - viņai tiks atņemta māja, kurā meitene dzīvo ar savu ģimeni. Lai viņa saglabātu savas un savas ģiemenes vienīgās mājās - viņa dodas meklēt tēvu, kas izrādās daudz sarežģītāk nekā varētu likties sākumā. Tātad, meklējot tēvu, viņa tiek ierauta notikumu virpulī, kas ietver sarežģītas attiecības starp tēva ģiemenes locekļiem, hierarhiju mazajā ciematiņā, un tumšus noslēpumus.
Man nenormāli patika filmas galvenā varone, jo viņa bija 17 gadus veca, šāva vāveres, rūpējās par savu ģimeni un bija drosmīga, apņēmīga. Es viņā iemīlējos, bet tā kā es pārāk bieži iemīlos - laikam tas īsti neskaitās.
