Filma Nr. 4 - satreicoša komēdija/drāma, kas neatstāja mani vienaldzīgu un cilvēki ir lohi, jo tās imdb reitings ir zemāks nekā "Intervijai ar Vampīru".
91 gadus veca nejauka tante. Pāris, kam pieder mēbeļu veikals, un kuri uzpērk mēbeles no mirušo dzīvokļiem. Divas pilnīgi atšķirīgas māsas. Mēbeļu veikaliņa pāra meita, kura ir apsēsta ar džinsām. Rudens Ņujorkā. To visu saliekot kopā iegūst - komēdiju. K-O-M-Ē-D-I-J-U ar labiem jokiem nevis jēliem nodrāztiem jociņiem, bet labiem jokiem - iekļaujot arī labu melno humoru. Filma gan nav tikai komēdija, bet tai ir drāmas elementi. Un jā komēdija un drāma ir ideāli sabalansētas - tā, ka filma ir sasodīti baudāma. Jā, baudāma. Es izbaudīju. Par ko galu galā ir filma? par cilvēkiem - par mums. Cik mēs visi esam atšķirīgi, bet tomēr līdzīgi. Filma ir par cilvēka apzināto un neapzināto rīcību. Un tā tālāk... blā blā blā... Fuj es rakstu kaut kāda recenzistu, kritiķu stilā... Es nezinu nu amm tie pēdējie teikumi. bet lieta tāda, ka man nesanāk kā viņiem - man sanāk sūdīgāk, daudz sūdīgāk. Vajadzētu rakstīt kā man. Beigt kopēt kaut kādus šablonus - Dieva dēļ. pfitu!
Es nezinu. man laikam nevajadzētu spiest aprakstus ar tādu peipūli, ka tie galu galā neiznāk labāk par neko citu, ko spiež ārā ar piepūli. Ja es tagad sabojāju iespaidu par filmu - es nezinu. Ja neskatīsieties - paši vainīgi. Ja tomēr jūs man noticējāt. Un jums patīk labas filmas. Un nav žēl 90 minūšu. Tad lūdzu noskatieties. Aij es nezinu vai turpināt šito stulbo blogu. Varētu vienkārši rakstīt vienu blogu un tad palaikam, ja ienāktu prātā, kāda filma, kāds notikums, vienalga kas... es uzrakstītu rakstu. ha. Man jau ir. Nu jā nekas. Viss. Nelasiet manus murgus. Attā. Es nezinu. Viss.
Beigas.
Treileris:
Labi tas bija joks.
Es ceru, ka filmas treileris jums patiks labāk par manu murgu, ko es mēģināju nosaukt par aprakstu.
Filmas treileris:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru